??<meta name="viewport" content="width=device-width"> <meta http-equiv="content-type" content="text/html; charset=windows-1251"> <center><H1 ALLIGN=CENTER> Frekven u piedziFa: "par" un "pret"</H1></center><BR> Kompresoru iekrtu reorganizcija ir viens no aktuliem, no tehnisk viedok<a, prkrtojumu uzdevumiem Krievijas uzFmumos. K mantojums, no padomju ekonomikas, daudzos uzFmumos palika jaud+gas virzu<u kompresoru iekrtas ar ra~+gumu no da~u desmitnieku l+dz da~u simtnieku m3/min. `du morli un fiziski novecojoao iekrtu pielietoaana, ne<auj vispr runt par elektroener#ijas ekonomiju. Bez t vl, izdevumi par virzu<u kompresoru remontiem, par personla uzturaanu, par kdens apgdes aprites organizaanu (virzu<u kompresoru vairkums ir ar kdens atdzsi), kolosli zaudjumi cauru<vados  tas viss ir diezgan lieli finansu izdevumi. Pat ar+ pats centraliztas saspiesta gaisa apgdes paFmiens tagadn ir jau novecojis.<BR><BR> K vairku problmu risinjumu k<uva skrkvju kompresors. Tieai pc ao kompresoru raaans tirgk k<uva iespjams pielietot decentralizts saspiesta gaisa shmu. Skrkvju kompresori ir kompakti, ar nelielu trokaFa l+meni, gandr+z neprasa mont~as izdevumus. Skrkvju kompresori praktiski izspieda virzu<u kompresorus no tirgus, ra~oaanas diapazona no 1 l+dz 100 m3/min. Daudzos uzFmumos ekonomisks efekts no jaunas decentraliztas sistmas jau sastda apmrm da~u desmitnieku tkkstoau dollaru, un projekta atmaksaanas ilgums ir aptuveni 2-3 gadi. Tikai atteikaans no vienotas pneima sistmas un preja pie lokls, iekajas sistmas, jau pal+dzja ietaup+t ievrojamu l+dzek<u summu. Nkamais solis nkotnes ener#ijas tehnolo#iju att+st+b, k<uva izstrdjums  skrkvju kompresors ar frekven u piedziFu, kura bija izveidots pagjuaa gadsimt 90-to gada vidk. Tdu iekrtu rad+aana Krievijas tirgk ir piln+gi attaisnots r+kojums. Agri vai vlu ada tipa kompresoram bija jbkt uzbkvtam. Tpc ka, pdjos gados sakar ar cenu palielinaanu uz elektroener#iju, ra~oaanas uzFmumi, kuri izmanto elektroiekrtas, ska vairk pievrst uzman+bu energoapgdes jautjumam.<BR><BR> <B>Kda ir +patn+ba kompresoram ar frekven u piedziFu?</B><BR><BR> Mksdien+ga frekven u-reguljoa piedziFa sastv no asinhrona dzinja un no frekvences prkrtotja. Elektriskais dzinjs prveido elektrisku ener#iju mehnisk un iedarbina skrkves pri. Frekvences prkrtotjs vada elektrisko dzinju un prveido main+go strvu vienas frekvences citas frekvences main+g strv. Bet nosaukums  frekven u-reguljoa elektrisk piedziFa pamatots ar to, ka dzinja grieaanas truma regulcija +stenojs ar baroaanas sprieguma frekven u maiFu, kura tiek padota uz dzinju no frekvences prveidotja. Reguljams elektrisks piedziFas bztas uz frekven u prveidotjiem, tie atrada plaau pielietojumu da~ds ra~oaanas nozars. Konkrtk  radniec+bas nozar  skkFu kdens un siltuma apg~u papildus piepumpaanas sistms. Frekven u piedziFas ievieaana kompresoru bkv, bija veikta ar domu dabkt l+dz+gas priekaroc+bas, sal+dzinjum ar parastiem virzu<u kompresoriem.<BR><BR> Piemrm, palai~ot parastu asinhronu elektrodzinju, starta strvas prsniedz nominlas aptuveni etras reizs, kas noved pie t+kla prslodzes un pie pie<aujamo kompresoru ieslgaanas rei~u ierobe~oaanu stundas laik. Otrdi, kompresoru ar reguljamo ra~+gumu palai~ darb laideni, attiec+gi starta operciju skaits tm ir mazks.  Frekven u kompresors uztur pastv+gu darba spiedienu sistm ar precizitti l+dz 0,1 bar un nekavjoties rea# uz spiediena izmaiFm t+kl. Bet, ta u katrs lieks spiediena bars palielina kompresora elektr+bas patriFu uz 6-8%.<BR><BR> Un beidzot, pats noz+m+gs ieguld+jums elektr+bas ekonomaanai  prec+za  frekven u kompresora ra~oaanas atbilst+ba relam saspiesta gaisa piepras+jumam. Rezultt  drgi tukagaita periodi (parasts virzu<u kompresora asinhrona dzinjs patr ap 25% savas nominls jaudas) samazinti l+dz minimumam. Izskat+sim kompresoru iekrtu ra~otju argumentciju frekven u piedziFas labum. K likums, prskatam tiek dotas divas diagrammas, kuras parda kopjas saspiesta gaisa ra~oaanas izmaksas par 5 ekspluatcijas gadiem. Vien diagramm ir attlotas izmaksas kompresoram bez frekven u piedziFas un otr kompresoram ar frekven u piedziFu. No a+s diagrammas seko, ka elektroener#ijas ekonomija kompresoram ar frekven u piedziFu ir 24% (da~i ra~otji apgalvo k pat 30-35%). Tlk priesim no elektroener#ijas ekonomijas procentiem pie piedziFu elektrodzinja jaudas kilovatiem, un pc tam pie naudas (ASV dollars, Euro). Rezultt, ail+t  ekonomija par 5 ekspluatcijas gadiem pards iespaidoas piecu-seau ciparu skaitlis!<BR><BR> Vai t tieam ir? Ne vienmr. <B>Runjot par elektroener#ijas ekonomiju un piedvjot rakstur+gas diagrammas, kompresoru tehnikas ra~otju vairkums noklus par iekrtu ekspluatcijas re~+miem.</B> Bet a+s jautjums ir <oti svar+gs! Viena no lielkajm kompresoru kompnijm organizja izmekljumus par saspiesta gaisa patriFa raksturu Eiropas rkpniec+bas uzFmumos. Galu gal iegkti dati nosac+ti bija sadal+ti tr+s grups (Tabula 1).<BR><BR> <center> <img src="images/2-1-LV.bmp"> </center><br> K redzams no tabulas, vislielkais pozit+vs efekts ir pielietojot  frekven u kompresori, sal+dzinjum ar kompresoriem kuriem ir tradicionl vad+bas sistma  tukagaita - apstaanas. `+s efekts bija dabkts uzFmumos, kur patriFa nevienmr+gi mains dienas laik. Ir skaidrs kpc tas t notiek: parasta kompresora noslogoaanas laik, tuvu pie 100%, darb+bas laiks tukagait tiecas pie minimuma. Izskat+sim vl vienu tipisku argumentcijas piemru kompresoru ar frekven u piedziFu labum. `+s piemrs ir paFemts no raksta  Noekonomt ener#ija  ir nopeln+t nauda (~urnls  "5E=><8@ Nr.3, 2004.g.). <br><br> Dotaj rakst tiek analizta skrkvju kompresora darb+ba ar elektrodzinja jaudu 60 kW, maksimlo spiedienu 10 bar, un kompresora noslodze ir 70%, nostrdts stundas gad ir 4000. Runa iet par to, ka, ja samain+t parasto kompresori uz analoga  frekven u kompresori, elektroener#ijas ekonomija gad sastd+s 78926 kW*stunda, tas ir 33% ekonomijas. <BR><BR> 78926 kW*st. tiek Femti no: <UL> <LI>Tukagaitas laika minimizcijas - 4800 kW*stunda (60,82% no kopjas ekonomijas);<BR> <LI>Zaudjumu neesam+ba kompresora iekajs sistmas atslogoaanas d< (resivera gaisa-e<<as separatora)  806,4 kW*stunda (1,02%); <LI>Ekonomija par spiediena pneima sistmas  prskknaanas neesam+bu  15120 kW*stunda (19,16%);<BR> <LI>Ekonomija minimizjot aizplkdumus no pneima sistmas - 5400 kW*stunda (6,84%);<BR> <LI>Ekonomija atteicoties no siksnu prvada, taisnes prvada labum (elektrodzinjs  uzmava  skrkvju bloks) - 9600 kW*stunda (12,16%). </UL> Iegkto ekonomijas  procentu izskait<oaanas proces rodas da~i jautjumi.<BR><BR> Vispirms, kpc kompresora noslodzes gad+jum uz 70%, tukagaitas laiks sastda 30%? Ir zinms, ka kompresors strd re~+m  noslodze  tukagaita  apstaanas (gaid+aanas re~+ms) . Kur tieai apr7inos ir a+s gaid+aanas laiks? Vai tiek pieFemts, ka kompresors vispr neapstjs darba laik?<BR><BR> Tlk, ekonomijas apr7ins, minimizjot tukagaitas laiku, tiek veidots no pieFmuma, ka  vidj atslogoaanas frekvence ir 20 reizes stund . Interesanti, no kurienes tiek Femta a+  vidj vrt+ba ? Da~du ra~otju elektroniski kompresora darb+bas vad+bas pulti, palielinot kompresora ieslgaanas reizes vairk par 10 stund, uzskata tdu darba re~+mu par  k<kdainu un atsldz iekrtu. Ir zinms, ka kompresora ieslgaanas moment, elektrisk slodze krietni palielins, kas savukrt rkrt+gi negat+vi iespaido uz elektrot+klu, k ar+ uz kompresora elektrisku spku (pirmkrt uz magntiskiem iedarbintjiem). Tpc, no bie~m ieslgaanm-izslgaanm cilvki cenaas izvair+ties. Td veid, dabkta elektroener#ijas ekonomijas vrt+ba, minimizjot tukagaitas laiku  4800 kW*stunda  var samazint divreiz.<BR><BR> Lielas aaubas izsauc ar+ pdjais punkts  ekonomija, atteicoties no siksnu prvada. Vispr nav korekts pats sal+dzinjums starp siksnu un taisnes prvadiem, jo eksist kompresori ar taisnes prvadi, bet bez frekven u piedziFas. Skum visi skrkvju kompresori bija konstruti ar taisnes piedziFu, bet siksnu prvade pard+js ar nodomu samazint iekrtu cenas, uztais+t to vairk pie<aujamu. K piemrs, mksdiens, ra~otjiem mode<u rind ir kompresori gan ar taisnes, gan ar siksnu prvadm. <BR><BR> Kas attiecas uz citiem  ekonomijas punktiem , tad tiem var piekrist... No vis augstk teikt ms redzam, ka gada elektroener#ijas ekonomija var sastd+t nevis 78926 kW*stunda, bet 45326,4 kW*stunda. Sank k  frekven u kompresors ir ekonomiskks par 19% nevis uz 33%. Bet gad+jum kad kompresora noslodze bks palielinta vairk par 70%, tukagaitas laiks un kompresoru ieslgaanu skaits stund bks samazints, ad gad+jum starp+ba ekonomij bks vl mazka.<BR><BR> Varam secint ka, <B>skrkvju kompresora darb+ba ar frekven u piedziFu ir atkar+ga no saspiesta gaisa patraanas iekrtu darba re~+ma.</B> Ta u firmas-ra~otji reklmas mr7os bie~i prsp+l  frekven u kompresora iespjas ra~oaan. Ta u eksist citi nereti vairk izdev+gi un parasti atrisinjumi, kuri dos iespju sasniegt tdu paau mr7i, piemrm, saspiesta gaisa decentraliztas apgdes sistmas organizaana. Td gad+jum, viena jaud+ga kompresora viet, kura nav vienmr piln+gi noslogots, ir juzstda da~us kompresorus ar mazku ra~otspju tieai uzFmuma ra~oaanas sektoros. `eit ir diezgan vieglk izvlties kompresori attiec+gi nepiecieaamam gaisa patriFam. Bez t vl, uzstd+ta pc decentraliztas shmas kompresora jauda, ir noz+m+gi zemka, un aaj gad+jum nav jgas uzstd+t  frekven u kompresori ar ra~+gumu no 0,1 l+dz 3 m3/min. <BR><BR> Cits variants  da~u, savienotu vien t+kl skrkvju kompresoru uzstd+aana ar kopjo vad+bas r+ku. Kompresora maksimls noslodzes gad+jum, kompresoru stacija strds piln+gi, bet gaisa patriFam samazinoties, viens vai da~i kompresori automtiski izslgsies. `di var saFemt diezgan relu elektroener#ijas ekonomiju. <BR><BR> Bez t, uzstdot da~us, piemrm etrus kompresorus un savienot tos vienot t+kl ar kopjo vad+bas pultu, izdosies minimizt elektr+bas patriFu un nodroaint tik nepiecieaamo saspiesta gaisa  rezervi , lai nodroaintu ra~oaanu ar nepiecieaamo saspiesto gaisu, ja gad+jum viens kompresors sabojsies un nestrds. `d gad+jum kopjais ra~+gums samazinsies apmrm uz 25%, bet ja nedarbosies viens  frekven u kompresors piln+gi apstsies ra~oaanas darb+ba uzFmum. Iespjamie zaudjumi pat no vienas ra~oaanas iekrtu d+kstves dienas, nevar sal+dzint ar noekonomtas elektroener#ijas summu. `+ summa var bkt no da~u desmitnieku l+dz da~u simtnieku Euro dien. Bet 2-3 dienu d+kstvs situcija sastd+s zaudjumus, kuri prsniegs gada elektroener#ijas ietaupi.<BR><BR> <B>Vispr, bkt vai nebkt kompresoram ar frekven u piedziFu?</B> Droai vien ka bkt!  Frekven u kompresoram eksist redzamas priekaroc+bas, it +paai ja tos pielietot pareizi. Piemrm, par perspekt+vu pielietoaanas nozari tiek uzskat+ts virziens, kad kompresors ar frekven u piedziFu strd pr+ ar parasto skrkvju kompresori. Tdi projekti ir jau realizti dz+v, un ar adu pieeju sanca noekonomt diezgan daudz elektroener#ijas. Vl viens jautjums  vai  frekven u kompresors ir universls energoapgdes problmas risinjuma l+dzeklis? Uz ao jautjumu atbilde bks  n . Vispirms, kompresori ar frekven u piedziFu ir jdz+gi iegdties tikai tad, kad uzFmum bks sakrtota krt+b un bks pabeigta pneima sistmu iekrtu optimizcija. Tikai aaj gad+jum bks iegkts labums no frekven u kompresoru iegdes. Neviens, pat vismodernkais kompresors neizlabos pneima sistmu  k<kdas uzFmum. Kaut ar+ noz+m+gu ekonomiju var dabkt tikai tad, ja izmain+t kompresoru noslodzi no 20% l+dz 60% dienas laik, bet ja noslodze sastd+s vairk par 80%, elektroener#ijas ekonomija nebks tik stipri pamanma. Vajag atz+mt, ka skuma invest+cijas projekt kur bks izmantoti  frekven u kompresori, ir noz+m+gi lielkas nek td paa projekt, bet tikai ar parasto kompresoru pielietoaanu. Lai a+ starp+ba atmakstos ir nepiecieaams laiks. Reli  frekven u kompresors dos pe<Fu nevis pc 1,5-2 gadiem, k to bie~i plno, bet stipri vlk. `eit vajag padomt par to, ka jauna kompresora pieFemtais darb+bas termiFa sastda viduvji 50 tkkst. stundas uz 6-12 ekspluatcijas gadiem. Un ja, beidzoties aim termiFam, kompresors strds bez problmm, var rasties morls novecoaanas problma, jo kompresorbkve aodien ir viena no dinamiski att+st+tm nozarm maa+nbkv kopum. Nobeigumam, kompresoru iekrtu patrtjiem gribas novlt  uzticieties profesion<iem, viFi atrad+s pareizu problmu risinjumu, un vienmr Jums pal+dzs izvlties tdu kompresoru iekrtu, kda vislabk bks piemrota jksu uzFmuma ra~oaanas +patn+bm.<BR>